sevi pieņemt, pierādīt un nest,
savu tautu eju viņās zemēs vest -
jūras krastā, paradīzē, peklē,
ejot pasaulē, es eju sevi meklēt,
vienmēr kādu citu atrodot.
Dod, dieviņi, labāk otram dot,
nekā vienmēr tikai otram prasīt.
Ejot pasaulē es mācos sevi lasīt -
atrast sevī pazīstamus burtus,
rūgtas atzīšanās ugunskurus kurtus."
Ilmārs Šlāpins
..gribējās sekot šiem vārdiem
..20. janvārī ieslēdzu LTV1, lai sekotu "GAISMAS STARIEM"
..un nesapratu, kas notika!?
..iecere šķita laba ..arī izpildījums - nevaru lepoties ar izkoptu muzikalitāti, dažs balsu lidojums
stipri pārsniedza manu iespēju augšējo frekvenci, bet bija tajā arī kaut kas saistošs
..kustības gan neuzrunāja, jo sevišķi bailīga kāpšana lejup un atduršanās roku spārnos
..varbūt ūdenskritums vai ugunskuri klātiene bija iespaidīgi, bet TV to neatnesa līdz manam ekrānam
..aptaujāju tuviniekus un gudriniekus, vērīgi sekoju izpildītāju un klātienes skatītāju vaibstiem
..izpurināju no interneta visas uzveduma prezentācijas un preses konferences
..bet netapu un netapu gudrāka
..tas tad arī nepatika - pasākums, kuram vajadzētu celt ikviena Latvijas iedzīvotāja pašapziņu un
rosināt darbam valsts labklājības celšanā, lika
man sajusties glupai, auGsto mAkslu neizprotošai
un stipri uzpūta jau tā kvēlo "KO NU ES" ogli
..varbūt tomēr vajag aizdomāties par situāciju, kad koristes var izturēt atlases n'tās kārtas, bet
vienkāršu apsveikuma dziesmu jubilāram nodziedāt nespēj
..varbūt tomēr vajag aizdomāties par situāciju, kad kādi apzināti garu atrauj no miesas
LŪDZU
Nāc, Dieviņ'i, istabā,
Stājies mūsu vidiņā!!
pie https://www.facebook.com/andris.dzenitis/posts/10213406087238978
AtbildētDzēstAndra Dzenīša diskusijas
….gribēju rakstīt:
uzvedums šķita kā faktu konstatācija - jā, arī es tāda esmu.
bet tas tik' tika vēl-vēl-un-vēlreiz akcentēts un es kaunināta kā auGsto mAkslu nesaprotoša
un, līdzīgi tēliem, es sitos/stingstu/ļimstu pret Jūsu roku spārniem
bet ilgojos vienkārši draudzīgi pasniegtas rokas, vismaz iedrošinājuma
Ilmāra Šlāpina vārdos to jutu, uzvedums pārspied'z'a teksta cilvēcību
tā vien šķiet, kāds apzināti atrauj miesai garu
tad jau V.Braslas Kodes vectēva un skolotājas tandēms
to stūrakmeni Latvijas nakotnē mūrē reālāk
un, paldies TV komandai, kas šos uzvedumus salika blaku' -
dodot iespēju Gaismas staru žilbumā pazaudētos simbolus
saskatīt zemes mālā
…bet pašā Dzenīša komentārs
Andris Dzenītis: Ha, un ja es nokritizēju Ērika operu, esmu nacionalais ienaidnieks, un "skauģis", jo šī nu gan ir neaizskarama un svētaa lieta. Es priecājos, ka Mārtiņš un Kaspars savu darbību vairak izvērš ārpus šīs vietas.
Izprovocēja:
Inguna Ojere: Andri, vai Jūs pats sevi šajā komentārā dzirdat!?
..uzvedums manī uzpūta jau tā sāpīgi gruzdošo ogli "ko nu es"
..manuprāt kāds apzināti atplēš miesu no gara, garu prom no šīs vietas
..bet beidziet aizstāvēt'ies, dalīt saprotošajos un nē
..vienkārši palīdziet gaismas rakstu apžilbinātajiem saprast
man:
kāpēc saturiski vērtīgais teksts nebija saklausāms?
spilgtās bailes kāpjot lejup - man tiešām bija jāsajūt vai tomēr tēliem jāpaslēpj?
mana doma atsitās, sastinga, saļima pret mākslas roku spārniem..
lūdzu pasniedziet roku, paceliet mani!
kāpēc Gaismas rakstu slejā neviens nevada diskusiju?