..viss jaunais, protams, ir svētki, bet ziemeļniekam

svētīgāks un radošāks ir skapju tīrīšanas brīsniņš

..bērnībā viens no maniem kārotākiem našķiem bija 'ķilķēns', un nav svarīgi, kā kurā pusē 

šo mīklas klimpu ar biezpienu viducī sauc 

..šoreiz runa par to, ka nesanāca un nesanāca kā VecMammai

..nevienam nav noslēpums, ka, KaD mEs augĀm, zāle bij' zaļāka un piens baltāks.. 

..bet parunājos ar virtuves pedagogu Lolitu un noticēju - varam, visu varam ari šodien

..recepte noteikti katram sava, es pie savas 

mīklai piemetu sviestu nedaēsto un 

biezpienam parasti vecajam nedaliku olbaltumu

..un vairāk kā miltus jāpievieno pacietība mīcot :D))

..vēl: atmērītajam mīklas pikucim nevajag placināt vidu, bet maliņas,
kuras, kad biezpiens ielikts, salipina un vel saujās to 'pelmeni' paviļā
..un vēl: katlā nemet, lai nepieķer katla dibins, bet lēni laiž ar karoti,
ļaujot burbuļūdenim maigi apņemt un virpelēt to līdz piebriest un uzpeld

..var jau karstu ēst, var vel apcept, var ar kreijumu, bet man vislabāk -
padzisis un no visiem sāniem biki pažuvis :D))

..ak tāpēc vīrs mani par klimpu sauc!! - visi mani našķi klimpas -

kartupeļu, piena, rabarbieru, melleņu .. un ķiļķēni :D))